Labāka dzīve kaut kur citur... / 40
laimonis | 29.03.2016. - 23:51:07 | Diskusija lasīta 8838 reizes
Par cik Latvija mani neapmierina 3 ļoti svarīgu iemeslu dēļ:
1) klimats (par aukstu) zemākā temperatūra drīkstētu būt +10 grādi.
2) Nav seksīgu un vīrišķīgu vīriešu.
2) Manā profesijā un arī hobijā nav iespēju izpausties, nesamērīgi zems atalgojums.
Tāpat arī es nejūtos vajadzīgs Latvijai. Apsveru iespēju nākotnē tomēr beidzot doties prom un uzsākt dzīvi citur uz neatgriešanos. (pārņemt citas tautas tradīcijas, pilsonību, iegādāties tur nekustamo īpašumu vai vismaz īrēt ko neapkaunojošu un gaumīgu un tml.). Mana it kā ideālā zeme ir Amsterdama (profesijas un arī privātās dzīves dēļ), taču pavērojot dokumentālās filmas, klausoties ko citi cilvēki par šo valsti runā un pats galvenais sociālajā portālā pavērojot gejus no vīrišķības un seksīguma viedokļa - liekas ideāla būtu Vācija-Berlīne. Taču skanēs kretīniski, man atgrūž bēgļi tādā daudzumā, kā Merķele tur ir viņus savairojusi. Bet tas ir atsevišķs stāsts, par bēgļiem citreiz. Lai gan pats jau būšu bēglis, jo bēgu no mazattīstītas, bezgaumīgas un neseksīgu geju valsts.
Bet kā ir ar Itāliju, Grieķiju un Spāniju?
Atbildes (72)
emija
| 16.10.2017. - 22:13:11
Vispār, video ir redzama Pašvaldības policija, kuras kompetencē pilnīgi noteikti neietilpst noziedzīgu nodarījumu pret personas dzīvību vai veselību izmeklēšana.
Vispār, video ir redzama Pašvaldības policija, kuras kompetencē pilnīgi noteikti neietilpst noziedzīgu nodarījumu pret personas dzīvību vai veselību izmeklēšana.
oomny
| 17.10.2017. - 04:01:05
Par ko laimonītis gribēja pagausties, ielikdams šo video? Par to, ka policisti nodarbojas ar šādiem niekiem nevis ķer burlakus? Pašvaldībniekiem, tieši kā emija saka, nav jāķer burlaki.
Par ko laimonītis gribēja pagausties, ielikdams šo video? Par to, ka policisti nodarbojas ar šādiem niekiem nevis ķer burlakus? Pašvaldībniekiem, tieši kā emija saka, nav jāķer burlaki.
emija
| 17.10.2017. - 12:02:57
oomny - nu bet kārtībai taču jābūt! Un galu galā kāda atšķirība "ņegraždaņin Latviji" vai "ņe graždaņin Latviji", Valsts policijas Kārtības policija, Kriminālpolicija, Pašvaldības policija vai Muitas un Finanšu policijas pārvalde? To lai gudrās Eiropas tiesas un ANO Hāgas tiesa kopā ar Dienvidslāvijas tribunālu lai noskaidro, un soda visus pēc Eiropas likumu bardzības.
/tipiskais interneta komentāru stils/
oomny - nu bet kārtībai taču jābūt! Un galu galā kāda atšķirība "ņegraždaņin Latviji" vai "ņe graždaņin Latviji", Valsts policijas Kārtības policija, Kriminālpolicija, Pašvaldības policija vai Muitas un Finanšu policijas pārvalde? To lai gudrās Eiropas tiesas un ANO Hāgas tiesa kopā ar Dienvidslāvijas tribunālu lai noskaidro, un soda visus pēc Eiropas likumu bardzības.
/tipiskais interneta komentāru stils/
escape
| 17.10.2017. - 12:21:34
Es tur pērku kontrabandas kafiju. Tā ir gandrīz bez maksas un ļoti garšīga, tā teica arī itālis, kurš pie mums nesen viesojās. Kad esmu mājās un man gribas kafiju, es zinu, ka nekur citur nav vērts mēģināt, atliek tikai gaidīt atgriešanos mājās. Es nepiekrītu tam, ka kafija ir tikpat kaitīga, cik alkohols, cigaretes un tai jāpiemēro tāds pats akcīzes nodoklis. Tāpat man grūti piekrist tam, ka kafija nav pirmās nepieciešamības prece. Daudziem katru dienu no rīta tā ir pati pirmā nepieciešamība, citreiz arī vienīgā pārtika brokastu laikā.
Es tur pērku kontrabandas kafiju. Tā ir gandrīz bez maksas un ļoti garšīga, tā teica arī itālis, kurš pie mums nesen viesojās. Kad esmu mājās un man gribas kafiju, es zinu, ka nekur citur nav vērts mēģināt, atliek tikai gaidīt atgriešanos mājās. Es nepiekrītu tam, ka kafija ir tikpat kaitīga, cik alkohols, cigaretes un tai jāpiemēro tāds pats akcīzes nodoklis. Tāpat man grūti piekrist tam, ka kafija nav pirmās nepieciešamības prece. Daudziem katru dienu no rīta tā ir pati pirmā nepieciešamība, citreiz arī vienīgā pārtika brokastu laikā.
oomny
| 17.10.2017. - 14:05:02
Oho, kā saucas? Un kur meklēt, tādos stendos kā laimonīša video? Es tajos nekādas ievērības cienīgas kafijas neesmu manījis.
Oho, kā saucas? Un kur meklēt, tādos stendos kā laimonīša video? Es tajos nekādas ievērības cienīgas kafijas neesmu manījis.
emija
| 17.10.2017. - 14:19:36
Un noteikti ne jau ka pupiņu kafija - kurai teorētiski termiņa beigas neko daudz kvalitātes ziņā nenosaka...
Un noteikti ne jau ka pupiņu kafija - kurai teorētiski termiņa beigas neko daudz kvalitātes ziņā nenosaka...
escape
| 17.10.2017. - 15:54:10
Šķīstošā? Nē. Generic Arabika maltā kafija 500g vakuuma iepakojumā par 3€. Man ļoti patīk malums, ideāli piemērots manam kafijas automātam, pat labāk, nekā ja pats maltu, pietiekami rupjš, lai tvaiks izspiestos visam cauri un nekādus gružus neizspiestu krūzē. Protams, kā jau maltai kafijai, pēc iepakojuma atvēršanas aromāts ar laiku nedaudz mazinās, bet nav tik traki, ja to paciņu ļoti ātri izdzer, to necik nemana. Pirms šīs, mana mīļākā kafija bija Bravissimo Espresso Superiore, ko var nopirkt Kafijas Draugs.
Mūsu viesis noteikti nebūtu sajūsmā par šķīstošo, viņš esot ļoti cimperlīgs attiecībā uz pārtiku, viņam esot ļoti grūti izdabāt, tā vismaz teica viņa bf, pie mums viņš nebija tik ilgi, lai to baigi manītu.
Šķīstošā? Nē. Generic Arabika maltā kafija 500g vakuuma iepakojumā par 3€. Man ļoti patīk malums, ideāli piemērots manam kafijas automātam, pat labāk, nekā ja pats maltu, pietiekami rupjš, lai tvaiks izspiestos visam cauri un nekādus gružus neizspiestu krūzē. Protams, kā jau maltai kafijai, pēc iepakojuma atvēršanas aromāts ar laiku nedaudz mazinās, bet nav tik traki, ja to paciņu ļoti ātri izdzer, to necik nemana. Pirms šīs, mana mīļākā kafija bija Bravissimo Espresso Superiore, ko var nopirkt Kafijas Draugs.
Mūsu viesis noteikti nebūtu sajūsmā par šķīstošo, viņš esot ļoti cimperlīgs attiecībā uz pārtiku, viņam esot ļoti grūti izdabāt, tā vismaz teica viņa bf, pie mums viņš nebija tik ilgi, lai to baigi manītu.
oomny
| 17.10.2017. - 21:06:24
Tāda tā arī ir, pakā bez vārda? Un kur? Pie tiem laimoņa vecās pārtikas tirgoņiem?
Tāda tā arī ir, pakā bez vārda? Un kur? Pie tiem laimoņa vecās pārtikas tirgoņiem?
escape
| 17.10.2017. - 23:09:28
Uz pakas ir uzlīme Arabika vai kas tāds, jāprasa vnk Arabika, es pērku pie vecās pārtikas tirgotājas pretī Sakņu paviljona durvīm.
Uz pakas ir uzlīme Arabika vai kas tāds, jāprasa vnk Arabika, es pērku pie vecās pārtikas tirgotājas pretī Sakņu paviljona durvīm.
laimonis
| 26.11.2017. - 17:37:43
Savos 34 esmu sapratis, ka šobrīd nodarbojos ar to, kas mani tā īsti nesaista un patiesībā arī izstudēts ir kas tāds, kas sen vairs neinteresē. Varētu mainīt profesionālo darbību uz ko citu, iespējams diametrāli pretēju, bet apzinos, ka tā īsti vairs nebūs stimula studēt otru bakalauru. Tam nebūs ne laika, ne naudas (jo nāktos upurēt darbu, līdz ar to finanses). Šaubas rada arī fakts, cik objektīvi vairs spēju izvērtēt savas patiesā intereses un vai patiesībā šis nav simptoms pie depresijas, kad lietas, kas agrāk interesēja, vairs nesaista.
Liekas varētu būt interese par fitnesa treneri (bet atalgojuma līmenis)
daiļdārznieks (arī atdurtos pret atalgojumu)
psihoterapeits (nepārliecina geštalterapijas institūts + standartā jau pats esmu ar problēmām, droši vien tāpēc interese pastiprināti studēt psiholoģiju)
Vispār, ja padomā, tās intereses man tādas, kas laikam nebūs augstu apmaksātas. ... Un pat īsti nezinu, kas būtu svarīgāk - nodarboties ar to, kas interesē un aizrauj, vai tomēr izvēlēties ko tādu, kur atalgojums man nodrošinātu cienījamu dzīvi rīgā, bet darbs nesniegtu gandarījumu.
Kā jums šķiet - kāda profesija man būtu piemērotākā?
Savos 34 esmu sapratis, ka šobrīd nodarbojos ar to, kas mani tā īsti nesaista un patiesībā arī izstudēts ir kas tāds, kas sen vairs neinteresē. Varētu mainīt profesionālo darbību uz ko citu, iespējams diametrāli pretēju, bet apzinos, ka tā īsti vairs nebūs stimula studēt otru bakalauru. Tam nebūs ne laika, ne naudas (jo nāktos upurēt darbu, līdz ar to finanses). Šaubas rada arī fakts, cik objektīvi vairs spēju izvērtēt savas patiesā intereses un vai patiesībā šis nav simptoms pie depresijas, kad lietas, kas agrāk interesēja, vairs nesaista.
Liekas varētu būt interese par fitnesa treneri (bet atalgojuma līmenis)
daiļdārznieks (arī atdurtos pret atalgojumu)
psihoterapeits (nepārliecina geštalterapijas institūts + standartā jau pats esmu ar problēmām, droši vien tāpēc interese pastiprināti studēt psiholoģiju)
Vispār, ja padomā, tās intereses man tādas, kas laikam nebūs augstu apmaksātas. ... Un pat īsti nezinu, kas būtu svarīgāk - nodarboties ar to, kas interesē un aizrauj, vai tomēr izvēlēties ko tādu, kur atalgojums man nodrošinātu cienījamu dzīvi rīgā, bet darbs nesniegtu gandarījumu.
Kā jums šķiet - kāda profesija man būtu piemērotākā?
kaadskautkur
| 26.11.2017. - 18:38:16
Ir daži labi (vismaz ārēji tā izskatās, nezinu, kā būtu reālā vizītē) psihoterapeiti, kuri apgalvo, ka izejot cauri depresijai, var iemācīties labāk saprast citus un palīdzēt tā, kā neiemācīs neviena augstskola. Tāpēc cilvēks, kas pats ar to ticis galā, droši vien varētu būt diezgan labs psihoterapeits. Kaut gan arī psihoterapeitiem ir savi psihoterapeiti
Bet vispār jā, vāroties vienam pašam savā sulā rodas pamatīgs egocentrisms, kas bieži vien arī krietni stimulē depresiju. Reizēm jāpiespiež sevi socializēties, ieklausīties citos, un tad var arī nonākt situācijās, kad vari kādam palīdzēt, un tas, savukārt, dod stimulu vai kaut ko līdzīgu pašrealizācijas sajūtai. Egoistiski - palīdzēt citiem, lai pats justos labāk, taču tas vismaz ir viens no retajiem konstruktīvajiem egoisma veidiem.
Vispār es jau arī esmu tajā pat laivā - strādāju it kā normāli apmaksātā profesijā, kas mani arī reiz pamatīgi interesēja, jo bija kādas nelielas ambīcijas un cerības, taču dzīve parādīja, ka nav iespējams sasniegt iecerēto "vienkārši strādājot savā lauciņā", jo to neļauj pati mūsdienu ekonomiskā sistēma, kurā vairāk tiek stimulēti un popularizēti pārvaldnieki un dažādu līmeņu starpnieki, bet nevis prasmīgi speciālisti, kas reāli ražo pievienoto vērtību. Tāpēc arī jūtos iestrēdzis rutīnā un arī gribētu kaut ko mainīt, bet nezinu, ko un pret ko, un turpinu vien vārīties tālāk savā sulā ar cerību vismaz izvilkt līdz pensijai.
Ir daži labi (vismaz ārēji tā izskatās, nezinu, kā būtu reālā vizītē) psihoterapeiti, kuri apgalvo, ka izejot cauri depresijai, var iemācīties labāk saprast citus un palīdzēt tā, kā neiemācīs neviena augstskola. Tāpēc cilvēks, kas pats ar to ticis galā, droši vien varētu būt diezgan labs psihoterapeits. Kaut gan arī psihoterapeitiem ir savi psihoterapeiti
Bet vispār jā, vāroties vienam pašam savā sulā rodas pamatīgs egocentrisms, kas bieži vien arī krietni stimulē depresiju. Reizēm jāpiespiež sevi socializēties, ieklausīties citos, un tad var arī nonākt situācijās, kad vari kādam palīdzēt, un tas, savukārt, dod stimulu vai kaut ko līdzīgu pašrealizācijas sajūtai. Egoistiski - palīdzēt citiem, lai pats justos labāk, taču tas vismaz ir viens no retajiem konstruktīvajiem egoisma veidiem. Vispār es jau arī esmu tajā pat laivā - strādāju it kā normāli apmaksātā profesijā, kas mani arī reiz pamatīgi interesēja, jo bija kādas nelielas ambīcijas un cerības, taču dzīve parādīja, ka nav iespējams sasniegt iecerēto "vienkārši strādājot savā lauciņā", jo to neļauj pati mūsdienu ekonomiskā sistēma, kurā vairāk tiek stimulēti un popularizēti pārvaldnieki un dažādu līmeņu starpnieki, bet nevis prasmīgi speciālisti, kas reāli ražo pievienoto vērtību. Tāpēc arī jūtos iestrēdzis rutīnā un arī gribētu kaut ko mainīt, bet nezinu, ko un pret ko, un turpinu vien vārīties tālāk savā sulā ar cerību vismaz izvilkt līdz pensijai.
oomny
| 26.11.2017. - 18:49:21
Kamēr lasīju pirmo rindkopu, ar šausmām gaidīju, kāds tad nu wtf trollējiens sekos šoreiz.
Bet ideja par fitnesa treneri ir pārsteidzoši normāla un nesūdīga. Kā nekā, tā ir lieta, kas tevi interesē un kurā tu kaut ko jau sajēdz, par treniņu režīmiem un sporta uzturu utt., un nav arī nekāda raķešzinātne. Liekas, ahūnas pakas treneriem gan nemaksā, bet nabagi arī viņi nav, un turklāt, ja tas ir darbs kas tev tiešām sniegtu gandarījumu, nu kāpēc ne? Bet es neko nezinu par šīs profesijas kvalifikācijām. Kādu izglītību un pieredzi no tevis sagaida, lai tevi ņemtu darbā normālā sporta klubā - vai pietiek ar kaut kādiem pabeigtiem kursiem, vai tiek sagaidīts sporta akadēmijas grāds un sazincik gadu pieredze. Noskaidro!
Dārznieki Latvijā, cik zinu no tiem dažiem ko pazīstu, arī nemēdz būt super bagāti. Bet varbūt gribi būt florists? Tur būs vairāk mākslas, mazāk bioloģijas un mazāk sūdu!
Psih-jebkas, tur gan, lai tu būtu kaut kas, ir jāstudē, un ne tikai bakalaurs.
Kamēr lasīju pirmo rindkopu, ar šausmām gaidīju, kāds tad nu wtf trollējiens sekos šoreiz.
Bet ideja par fitnesa treneri ir pārsteidzoši normāla un nesūdīga. Kā nekā, tā ir lieta, kas tevi interesē un kurā tu kaut ko jau sajēdz, par treniņu režīmiem un sporta uzturu utt., un nav arī nekāda raķešzinātne. Liekas, ahūnas pakas treneriem gan nemaksā, bet nabagi arī viņi nav, un turklāt, ja tas ir darbs kas tev tiešām sniegtu gandarījumu, nu kāpēc ne? Bet es neko nezinu par šīs profesijas kvalifikācijām. Kādu izglītību un pieredzi no tevis sagaida, lai tevi ņemtu darbā normālā sporta klubā - vai pietiek ar kaut kādiem pabeigtiem kursiem, vai tiek sagaidīts sporta akadēmijas grāds un sazincik gadu pieredze. Noskaidro!
Dārznieki Latvijā, cik zinu no tiem dažiem ko pazīstu, arī nemēdz būt super bagāti. Bet varbūt gribi būt florists? Tur būs vairāk mākslas, mazāk bioloģijas un mazāk sūdu!
Psih-jebkas, tur gan, lai tu būtu kaut kas, ir jāstudē, un ne tikai bakalaurs.
alvils
| 26.11.2017. - 18:50:55
Jādibina savs stārtups, tad dzīve būs interesantāka un varbūt pie naudas tiks. IT tagad taču nežēlīgi attīstās. Mani pēdējo nedēļu atklājumi (par kuriem izlasīju, protams, pats to neizdomātu, bet tās ir idejas, kuras zinot un izstrādājot varētu izveidot biznesus, kas pārspēj Alphabet) ir valodas apstrāde ar aplikatīviem funktoriem (fantastiska pieeja, brīnos, ka uzņēmumi to vēl nav paķēruši, bet Google, Facebook jau investē tikai statistiskās metodēs) un connectome atšifrēšana - mēģinājumi pilnībā atšfirēt smadzeņu neironus un sinapses (kā tīklu vai grafu). Vienam tārpam, kuram ir tikai 302 neironu, šis connectome ir pilnībā atšifrēts un tie ir 12 TB datu. Cilvēkam ir 80 miljardu neironu un būs ap 1 miljonu TB datu, vēl nav izdarīts, bet pamazām uz to iet. Un tad būs connection science, kas neironu tīkla datus sastatīs ar loģiku un to, kā no neironu datiem kodējas koncepti, zināšanas, domāšana, radošums. Viss notiek. Arī Science (pasaulē otrs prestižākais žurnāls aiz Nature) vienā no pēdējiem numuriem ir raksts par mākslīgo apziņu - kas pietrūkst, lai to uztaisītu. Viss notiek, dzīve mutuļiem iet uz priekšu, tikai jācenšas tajā visā ielekt un atrast savu vietu.
Jādibina savs stārtups, tad dzīve būs interesantāka un varbūt pie naudas tiks. IT tagad taču nežēlīgi attīstās. Mani pēdējo nedēļu atklājumi (par kuriem izlasīju, protams, pats to neizdomātu, bet tās ir idejas, kuras zinot un izstrādājot varētu izveidot biznesus, kas pārspēj Alphabet) ir valodas apstrāde ar aplikatīviem funktoriem (fantastiska pieeja, brīnos, ka uzņēmumi to vēl nav paķēruši, bet Google, Facebook jau investē tikai statistiskās metodēs) un connectome atšifrēšana - mēģinājumi pilnībā atšfirēt smadzeņu neironus un sinapses (kā tīklu vai grafu). Vienam tārpam, kuram ir tikai 302 neironu, šis connectome ir pilnībā atšifrēts un tie ir 12 TB datu. Cilvēkam ir 80 miljardu neironu un būs ap 1 miljonu TB datu, vēl nav izdarīts, bet pamazām uz to iet. Un tad būs connection science, kas neironu tīkla datus sastatīs ar loģiku un to, kā no neironu datiem kodējas koncepti, zināšanas, domāšana, radošums. Viss notiek. Arī Science (pasaulē otrs prestižākais žurnāls aiz Nature) vienā no pēdējiem numuriem ir raksts par mākslīgo apziņu - kas pietrūkst, lai to uztaisītu. Viss notiek, dzīve mutuļiem iet uz priekšu, tikai jācenšas tajā visā ielekt un atrast savu vietu.
oomny
| 26.11.2017. - 18:56:46
kamēr alvil tu te par stārtapiem, es nācu pateikt par citiem apiem - escape varētu mainīt profesiju un kļūt par stendap komiķi
kamēr alvil tu te par stārtapiem, es nācu pateikt par citiem apiem - escape varētu mainīt profesiju un kļūt par stendap komiķi
kaadskautkur
| 26.11.2017. - 19:20:14
Startapi pārsvarā atduras pret resursiem - nepietiek ar ideju, vajag mērķa tirgu, mārketinga un sazin kādas vēl tur stratēģijas, un tad sameklēt investorus; un beigās, ja labi paveicas, tad startapu nopērk liela kompānija un tu atkal kļūsti tikai par zobratiņu lielā mehānismā un esi spiests sākt jaunu startapu...
AI un neironu tīklu risinājumi diez vai būs tik vienkārši, ka tos varētu izstrādāt bariņš studentu un pēc tam vēl atrast ieinteresētus produkta pircējus. Mūsdienu startapi spiež uz kaut ko nelielu, vienkāršu, ko pēc tam var masveidā popularizēt, bet tur jau atkal tās mārketinga fīčas, veiksme, pareizais piedāvājums pareizajā brīdī utt. Piemēram, pirms Skype bija lērums alternatīvu, un Skype izvilka nevis reāls programmētāju darba ieguldījums, bet cita veida darbības, kur programmētājs jau vairs nejūt savu ieguldījumu un saikni ar gala lietotāju.
Startapi pārsvarā atduras pret resursiem - nepietiek ar ideju, vajag mērķa tirgu, mārketinga un sazin kādas vēl tur stratēģijas, un tad sameklēt investorus; un beigās, ja labi paveicas, tad startapu nopērk liela kompānija un tu atkal kļūsti tikai par zobratiņu lielā mehānismā un esi spiests sākt jaunu startapu...
AI un neironu tīklu risinājumi diez vai būs tik vienkārši, ka tos varētu izstrādāt bariņš studentu un pēc tam vēl atrast ieinteresētus produkta pircējus. Mūsdienu startapi spiež uz kaut ko nelielu, vienkāršu, ko pēc tam var masveidā popularizēt, bet tur jau atkal tās mārketinga fīčas, veiksme, pareizais piedāvājums pareizajā brīdī utt. Piemēram, pirms Skype bija lērums alternatīvu, un Skype izvilka nevis reāls programmētāju darba ieguldījums, bet cita veida darbības, kur programmētājs jau vairs nejūt savu ieguldījumu un saikni ar gala lietotāju.
alvils
| 26.11.2017. - 20:52:50
Otrs bakalaurs nav laba ideja, manuprāt. Labāk ir studēt maģistru, bet citā (radniecīgā, protams) nozarē. Tad ir gan augstāks izglītības līmenis, gan arī studiju biedri un forma ir nobriedušāki, līmenis augstāks un arī studiju kārtība ir daudz vairāk pretimnākoša strādājošiem cilvēkiem (lekcijas parasti ir vakaros, lai arī saucas dienas studijas; ir iespēja lekcijas apmeklēt mazāk, bet vairāk pildīt Moodle kursa darbus, utt) un arī augstkolas jūt, ka studentu trūkst, tāpēc priecājas par katru maģistra līmeņa studentu.
Tas ir tiesa, ka LV ir vienkāršota izpratne par jaunuzņēmiem, domā, ka pietiek ar ideju, jaunu aplikāciju vai web lapu. Esmu daudzas reizes uzgājis gadījumus, kad ārzemju PhD students (viens vai kopā ar vadītājiem) uz sava darba bāzes izveido uzņēmumu, kas ideju komercializē. Nevaru nosaukt gadījumus, kad no tā būtu izauguši ļoti lieli uzņēmumi, tomēr viss notiek. Bet kopumā ņemot pasaulē ir tā bēdīgā tendence, kad no jaunuzņēmumiem prasa, lai tie darītu visu riskanto un "netīro" darbu. Neomarksisti (no universitāšu vides) runā ar "invisible factories" - kad koporācijas atsākās no riskantām vai zemas peļņas maržas darbībām, un, piem., korporācijas daudz labāk pērk sevi apliecinājušus jaunuzņēmumus, nekā pašas investē riskantos risinājumos. Lieliski šo ideju ir pierādījui Mazzucato grāmatā The Entrepreneurial State: debunking public vs. private sector myths", kas ir par to, ka Apple IPhone katra būtiska sastāvdaļa ir radusies nevis Apple korpoācija, bet ir izauklēta valsts finansētos vairāk vai mazāk fundamentālos pētījumos. Jebkurā gadījumā - vērojot to, ko dara vai nedara Google vai Facebook, man ir sajūta, ka vēl vienam Alphabet ir vieta, noteikti.
Varbūt dažreiz darbs ir vienkārši jāpiecieš, bet jāatrod sev vai nu labi hobiji vai arī jāizveido ģimene un jāaudzina bērni. Daudzi tā rīkojas un daudziem hobiji un ģimene motivē turēties pie darba, kas varbūt nav pirmajā vietā. Man gan liekas tomēr pareizāk, ka cilvēki strādā radošu darbu un apliecina sevi.
Beigās jau gribas teikt - ja vēlaties strādāt labu un radošu darbu un vēlaties, lai tas šajā valstī būtu iespējams, tad stājieties sociāldemokrātu partijā (tagad tādu ir vairākas un viena labāk par otru) un tad būtu iespējams panākt attīstību. Bet tomēr to neteikšu. Gan jau ka ar laiku dzīves piespiedīs cilvēkus padomāt par savi un sabiedrību un pameklēt globālākus risinājumus globālākām problēmām. Jā, žēl, ka līdz tam laikam kāds dabūs ciest, būs upuri, bet - ko tad lai citu dara, ja cilvēki tā vienkārši nesaprot...
Otrs bakalaurs nav laba ideja, manuprāt. Labāk ir studēt maģistru, bet citā (radniecīgā, protams) nozarē. Tad ir gan augstāks izglītības līmenis, gan arī studiju biedri un forma ir nobriedušāki, līmenis augstāks un arī studiju kārtība ir daudz vairāk pretimnākoša strādājošiem cilvēkiem (lekcijas parasti ir vakaros, lai arī saucas dienas studijas; ir iespēja lekcijas apmeklēt mazāk, bet vairāk pildīt Moodle kursa darbus, utt) un arī augstkolas jūt, ka studentu trūkst, tāpēc priecājas par katru maģistra līmeņa studentu.
Tas ir tiesa, ka LV ir vienkāršota izpratne par jaunuzņēmiem, domā, ka pietiek ar ideju, jaunu aplikāciju vai web lapu. Esmu daudzas reizes uzgājis gadījumus, kad ārzemju PhD students (viens vai kopā ar vadītājiem) uz sava darba bāzes izveido uzņēmumu, kas ideju komercializē. Nevaru nosaukt gadījumus, kad no tā būtu izauguši ļoti lieli uzņēmumi, tomēr viss notiek. Bet kopumā ņemot pasaulē ir tā bēdīgā tendence, kad no jaunuzņēmumiem prasa, lai tie darītu visu riskanto un "netīro" darbu. Neomarksisti (no universitāšu vides) runā ar "invisible factories" - kad koporācijas atsākās no riskantām vai zemas peļņas maržas darbībām, un, piem., korporācijas daudz labāk pērk sevi apliecinājušus jaunuzņēmumus, nekā pašas investē riskantos risinājumos. Lieliski šo ideju ir pierādījui Mazzucato grāmatā The Entrepreneurial State: debunking public vs. private sector myths", kas ir par to, ka Apple IPhone katra būtiska sastāvdaļa ir radusies nevis Apple korpoācija, bet ir izauklēta valsts finansētos vairāk vai mazāk fundamentālos pētījumos. Jebkurā gadījumā - vērojot to, ko dara vai nedara Google vai Facebook, man ir sajūta, ka vēl vienam Alphabet ir vieta, noteikti.
Varbūt dažreiz darbs ir vienkārši jāpiecieš, bet jāatrod sev vai nu labi hobiji vai arī jāizveido ģimene un jāaudzina bērni. Daudzi tā rīkojas un daudziem hobiji un ģimene motivē turēties pie darba, kas varbūt nav pirmajā vietā. Man gan liekas tomēr pareizāk, ka cilvēki strādā radošu darbu un apliecina sevi.
Beigās jau gribas teikt - ja vēlaties strādāt labu un radošu darbu un vēlaties, lai tas šajā valstī būtu iespējams, tad stājieties sociāldemokrātu partijā (tagad tādu ir vairākas un viena labāk par otru) un tad būtu iespējams panākt attīstību. Bet tomēr to neteikšu. Gan jau ka ar laiku dzīves piespiedīs cilvēkus padomāt par savi un sabiedrību un pameklēt globālākus risinājumus globālākām problēmām. Jā, žēl, ka līdz tam laikam kāds dabūs ciest, būs upuri, bet - ko tad lai citu dara, ja cilvēki tā vienkārši nesaprot...
kaadskautkur
| 26.11.2017. - 21:16:51
Domāju, ka sociāldemokrātu idejas kļūs arvien aktuālākas ar automatizācijas izplatību. Jo vairāk "vienkāršo" darbu veicējus sāks aizstāt ar robotiem, jo straujāk augs bezdarbnieku skaits, bet pārkvalificēt visus uz "augstāku līmeni" nav iespējams. Tad gribot negribot nāksies pamatīgi pārstrādāt visu ekonomisko sistēmu un resursu sadali. Dažas valstis (šķiet, ka Somija arī?) jau sāk eksperimentēt ar universal basic income, un laiks rādīs, vai tas būs labs risinājums - negribas jau arī vairot "sliņķus", kuri neko nedara, jo tā var nonākt pie antiutopijas, kad pasauli pārvalda autonomi automāti, bet cilvēki neprot tos salabot, ja negaidīti kas nobrūk.
Domāju, ka sociāldemokrātu idejas kļūs arvien aktuālākas ar automatizācijas izplatību. Jo vairāk "vienkāršo" darbu veicējus sāks aizstāt ar robotiem, jo straujāk augs bezdarbnieku skaits, bet pārkvalificēt visus uz "augstāku līmeni" nav iespējams. Tad gribot negribot nāksies pamatīgi pārstrādāt visu ekonomisko sistēmu un resursu sadali. Dažas valstis (šķiet, ka Somija arī?) jau sāk eksperimentēt ar universal basic income, un laiks rādīs, vai tas būs labs risinājums - negribas jau arī vairot "sliņķus", kuri neko nedara, jo tā var nonākt pie antiutopijas, kad pasauli pārvalda autonomi automāti, bet cilvēki neprot tos salabot, ja negaidīti kas nobrūk.
laimonis
| 26.11.2017. - 22:02:13
Bija nesen publiceets atalgojums fitnesa treneriem ar prasiibu - bakalauru sporta akadeemijaa - tie bija kkaadi 500 vai 550 uz rokaam. Vinjiem gan meedz buut, ka tai sporta centraa izveelas kaa privaatos trenerus un tad tur kkaadas naudas naak klaat.. bet ar nekas dizs. Bet, cik zinu, ir arii specializeetie kursi tieshi fitnesa treneriem/instruktoriem.
Florists es neveelos buut.
Jaa psih-terapeitiem taa izgliitiiba ilga. Stradinjos 6 gadi mediciina un peec tam veel rezidentuura, gestalterapijas instituuts piedaavaa aatraak. Bet man ir aizdomas, ka taa izgliitiiba ir psihologjijas liimenii. Un laikam jau taadas lietas studeet aarzemees naaktos...
Taa ka es nezinu ko es gribeetu dariit. Man pat nav nekaa taada, kas mani kaut kaa aizrautu. Es saaku domaat - ar ko gan es gribeetu nodarboties gadiijumaa, ja man buutu atstaats mantojumaa dziivoklis un man nebuutu jaalauza galva par daargo iiri. Man skjiet, ka ne ar ko. Nekas neinteresee vai esmu vnk slinks
Bija nesen publiceets atalgojums fitnesa treneriem ar prasiibu - bakalauru sporta akadeemijaa - tie bija kkaadi 500 vai 550 uz rokaam. Vinjiem gan meedz buut, ka tai sporta centraa izveelas kaa privaatos trenerus un tad tur kkaadas naudas naak klaat.. bet ar nekas dizs. Bet, cik zinu, ir arii specializeetie kursi tieshi fitnesa treneriem/instruktoriem.
Florists es neveelos buut.
Jaa psih-terapeitiem taa izgliitiiba ilga. Stradinjos 6 gadi mediciina un peec tam veel rezidentuura, gestalterapijas instituuts piedaavaa aatraak. Bet man ir aizdomas, ka taa izgliitiiba ir psihologjijas liimenii. Un laikam jau taadas lietas studeet aarzemees naaktos...
Taa ka es nezinu ko es gribeetu dariit. Man pat nav nekaa taada, kas mani kaut kaa aizrautu. Es saaku domaat - ar ko gan es gribeetu nodarboties gadiijumaa, ja man buutu atstaats mantojumaa dziivoklis un man nebuutu jaalauza galva par daargo iiri. Man skjiet, ka ne ar ko. Nekas neinteresee vai esmu vnk slinks
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.