tad... kad sap...

Blogs

vinits / tad... kad sap... ...

tad... kad sap...

Domas pavediens izslīdēja pa atvērto logu un paspēja pabarot badā mirstošo klusumu. Sen nebiju jutusies tik vienaldzīga pret visu.
Sapņos ērkšķi rādās. Bet katram ir skaista roze, nepacietīgi slīdošs gliemezis uz aplauztās pasaules redzējuma. Krāsmatas. Saulesgaisma. Un zārkā guļošā neuzticība nākotnei.
Apnicis! Pabaro kraukļus. Šodien viens papurināja manus matus ar savu piķa melno spārnu. Patīkama sajūta. Kafija silda apsalušos pirkstus un tu vēro, kā lēnām sniegpārslās pazūd kūpošās cigaretes dūmi.

To visu ko es uzskatu par dzīvi, es to dzīvošu!
Eksistencei vienai nav jēgas. Ir jāprot dzīvot, dzīvot ar pilnu atdevi, rakstīt savus spēles noteikumus.
Un man vienalga vai tas sāp.

Nenosodi mani, ja nespēj izprast.
Esmu brīva.
Saule. Vējš. Kafija. Cigaretes.
Kliedziens tukšumā.
Plūst laiks.

Published by: vinits
Published: 13.10.2010. - 13:08:52
Reads: 2282
Comments: 1

0 people like this blog

Comments (1)

emiilijaf | 13.10.2010. - 21:11:13
Jauki, ka spēj savākties. Un labi, ka atzīsti ko jūti, nevis nocietinies (:

Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.

User
Password