Ministri atskaitās par svarīgāko gada laikā; uzsver panākumus prezidentūrā

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) sēdē pauda, ka svarīgākais Zemkopības ministrijā pēdējā gada laikā ir Lauku attīstības programmas finansējuma apstiprināšana, kurā pieejami par aptuveni 15% vairāk līdzekļu.

Vienlaikus viņš pauda pateicību pārējiem ministriem par atbalstu saistībā ar Krievijas embargo, kas nozīmē, ka Latvijas lauksaimnieki, jo sevišķi piena nozarē, piedzīvo grūtus laikus. Pozitīva lieta bijusi arī Ķīnas sertifikātu iegūšanai produkcijas eksportam. Tie piešķirti 30 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem, kā arī 10 piensaimniekiem.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība, NA) kā Tieslietu ministrijas galveno panākumu norādīja garantēto uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu publiskošanu. Viņš akcentēja arī likuma izmaiņas, kas paredzētas cīņai pret sarunātām sporta spēlēm. Rasnačs, runājot kultūras ministres Daces Melbārdes (NA) vietā, kura atrodas komandējumā, pauda lepnumu par Raiņa un Aspazijas vārdā aizvadītu gadu. Tāpat viņš minēja, ka kultūras nozarē palielinātas kritiski zemās darbinieku algas, kā arī vairākus aizsāktus projektus.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība») kā panākumu minēja Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izmeklēšanas noslēgšanu. Viņš arī uzsvēra, ka nākamgad iekšlietu struktūru darbinieki saņems lielāku atalgojumu.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) starp nozares panākumiem minēja NATO sabiedroto bruņoto spēku klātbūtnes nodrošināšanu Latvijā.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) kā sasniegumu norādīja atteikšanos no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnu nodrošināšanas ārpakalpojumā. «Mums ir pārliecība, ka katru automašīnu turpmāk mēs iegādāsimies par 48 tūkstošiem eiro lētāk,» viņš teica.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka pirmais svarīgais bloks ir būvniecība kontekstā ar jauno Būvniecības likumu, savukārt otrs ir enerģētika - Saeimā nokļuvuši Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz gāzes tirgus liberalizāciju.

Tāpat vērā ņemams sasniegums esot valsts sniegtais atbalsts pirmajā mājokļa programmā jaunajām ģimenēm.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs («Vienotība») norādīja, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā izdevies panākt vienošanos par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kurā garantiju veidā būs pieejami 315 miljardi eiro.

Savukārt, runājot par vietējo mērogu, ministrs atzīmēja jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu.

Smejoties, Reirs norādīja, ka pēc diviem valsts budžetiem viņam vēl ir koleģiālas attiecības ar pārējiem ministriem.

Tikmēr satiksmes ministrs Anrijs Matīss («Vienotība») norādīja, ka turpina pieaugt finansējums autoceļiem, kā arī sācies vērienīgākais kopējais Baltijas valstu projekts vēsturē - «Rail Baltica II».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atzīmēja, ka šogad radīts tiesiskais ietvars, lai Latvijas varētu sadarboties pārrobežu projektos ar kaimiņvalstīm. Tāpat ministrs norādīja, ka šogad beidzot likvidēta Olaines bīstamo šķidro atkritumu izgāztuve.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) cita starpā norādīja, ka nākotnē neatkārtosies situācija ar negatīvo kapitāla indeksu pensijām. Viņš arī minēja vairākas programmas bezdarba mazināšanai.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs («Vienotība») uzsvēra veiksmīgi aizvadīto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Vienlaikus viņš norādīja, ka šogad turpinājās iestāšanās sarunas organizācijā OECD.

Saeima Straujumas valdību apstiprināja 2014.gada 5.novembrī. Ministru kabinetu veido trīs partneri - «Vienotība», ZZS un NA.