Administratīvā apgabaltiesa ceturtdien uzlikusi par pienākumu Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai rakstveidā atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neizdarot papildinājumus personas dzimšanas reģistrā saistībā ar dzimuma maiņu un nosūtot sensitīvos datus Veselības ministrijai (VM) atzinuma saņemšanai.
Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, tiesa noraidījusi pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu naudas izteiksmē.

Spriedumu iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Trubiņa atgādināja, ka Administratīvā apgabaltiesa 2007.gada 11.aprīlī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai uzdeva mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdarīt papildinājumus personas dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu.

Tiesa noraidīja pieteikumu no Latvijas valsts piedzīt 7000 latus par nodarīto morālo kaitējumu. Spriedums tika pārsūdzēts Senātā, kas šā gada 14.janvārī atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu un šajā daļā lika lietu izskatīt atkārtoti.

Senāts atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums atzīts par pamatotu un apmierināts.

Šī ir pirmā reize, kad tiesā apstrīdēts Dzimtsarakstu nodaļas atteikums izsniegt jaunu dzimšanas apliecību personai, kas veikusi dzimuma maiņas operāciju.

Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Paņko iepriekš sacīja, ka pēc likuma dzimuma maiņu reģistrē un jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad persona iesniedz ārsta izziņu, kurā apliecināts - dzimuma maiņa veikta pilnībā, nevis bijušas tikai atsevišķas operācijas, tā veikta daļēji vai nav pilnībā pabeigta.

Konkrētajā gadījumā kāda sieviete vēlējusies reģistrēties kā vīrietis, lai arī dzimuma maiņa nav pilnībā veikta un arī ar dokumentiem pretējais neesot apliecināts. Tā kā iekšēji minētā persona sevi izjūtot kā vīrieti, sieviete ir pārliecināta, ka jauna dzimšanas apliecība ir jāizsniedz, lai arī operācija pilnībā nav veikta.

Paņko stāstīja, ka viņa praksē saskārusies ar četriem vai pieciem dzimuma maiņas gadījumiem, kad izdota jauna dzimšanas apliecība. Vienmēr, kad personu iesniegtā dokumentācija par dzimuma maiņu neesot bijusi pilnīga, izskaidrots, kādi dokumenti jāiesniedz un kādos gadījumos izsniedz apliecību. Parasti cilvēki pēc kāda laika visu nokārtojuši.

Šī ir pirmā reize, kad par šo jautājumu iesniegta prasība tiesā, uzsvēra Paņko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!