Starp daudzveidīgo informāciju, tai skaitā gluži interesantiem statistikas datiem pavīd arī autoru personīgais viedoklis gana kutelīgiem jautājumiem. Piemēram, prostitūciju. Dažas attieksmes pērles ir pelnījušas precīzu citēšanu:
"Prostitūcija vēl nesen tika uzskatīta par netikumīgu un joprojām netiek atzīta kā amats. (...) Taču varbūt drīz sāksies jauni laiki." Tālāk autores atsaucas uz kādu vācu tiesneša spriedumu, ar kuru prostitūciju vairs nedrīkstot uzskatīt par netikumīgu.
Mūsdienās jēdziens "tikums" pakāpeniski tiek izskausts kā vecmodīgs un netolerants. Ja prostitūcija ir tikumīga, tad kāpēc, lai ar to nevarētu nodarboties ikviena krietna ģimenes sieva?! Un ja jau tas ir tikumīgi, kālab lai par netikumīgu būtu jāuzskata prostitūtu pakalpojumu izmantošanu?! Robežas kļūst arvien blāvākas.
Faktiski, slēpjoties aiz iecietības sludināšanas pret visu atšķirīgo un svešo, soli pa solim tiek īstenota tradicionālās vērtību sistēmas mērķtiecīga graušana. Ar meistarīgu triku palīdzību ikvienu netikumīgu un amorālu darbību var parādīt, izraisot pret to iejūtību un pat simpātijas. Mūs māca izprast narkomānus, žēlot cietumniekus, būt iejūtīgiem pret maniakiem - izvarotājiem... Šajā tolerancē paviršu aci nudien var saskatīt cēlu un labestīgu attieksmi, taču praksē tā izrādās melnā pārvēršana par baltu un otrādi.
Citā populārā darbā Džeskas Viljamsas "50 fakti, kam jāmaina pasaule" atrodama virkne nudien šokējošu faktu par mūsu civilizāciju. Uzzinām, piemēram, to, ka pasaulē katru stundu kājnieku mīnas sakropļo vai nogalina vismaz vienu cilvēku, ka Āfrikā 30 miljonu cilvēku ir HIV pozitīvi, ka gadā mirst vidēji desmit valodas... un šo satraucošo faktu starpā tiek minēts arī tas, ka vairāk nekā 70 valstīs viendzimuma laulības ir aizliegtas ar likumu. Tātad aizliegums diviem homoseksuāliem tēvaiņiem adoptēt nevainīgus bērnus tiek pielīdzināts epidēmiju un kara šausmām.
Šķiet, ka kaut kāda jauna "attiecību, vērtību un uzskatu kārtība", pareizāk sakot - nekārtība, tiek pacietīgi stimulēta daudzu gadu garumā. Kādam jābūt galaproduktam un kā labā tas tiek darīts, atliek vien minēt.
Šaubos, vai šie projekti ir kaut kādā mērā savienojami ar tradicionāli latvisku Latviju, kādā vismaz vairums latviešu šodien vēl vēlētos dzīvot. Uzsvaru lieku uz vārdu "šodien". Arī "mums pašiem" ir, piemēram, tādi TV garadarbi, kā "Abi labi", kur lieliskā raidlaikā vismaz katru otro raidījumu mums liek iejusties kāda netradicionāla varoņa (transvestīta, prostitūtas, narkomāna, analfabēta utt.) ādā.
Uz visbeidzot. Šis sacerējums būtu vien pasīva roku plātīšana un sūkstīšanās, ja nepiedāvātu risinājumu. Un risinājums ir pat vairāk, nekā vienkāršs - ir jāceļ godā tas, ar ko tradicionāli esam lepojušies - stipras, kuplas ģimenes, veselīgs dzīvesveids, patriotisms, izglītība un tieksme pēc jaunām plašām zinībām. Varbūt kādu pārsteigšu apgalvojot, ka arī šīs vērtības Latvijā dzīvo, plaukst un zeļ. Tik jātop pamanītām!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
