fragmenti

Блоги

dexa / fragmenti...

fragmenti

Es viņai rakstīju vēstules ar roku. Glītās rūtiņu lapās, ar zilas tintes rokrakstu, dažkārt ar pielīmētu zīmīti vai zīmējumu stūrī. Viņa tās lasīja, smaidīja, dažas paturēja starp grāmatām. Teica, ka tur es rakstu tā, kā nerunāju. Tā, kā cilvēks, kas jau drīz pametīs bērnības skatuvi, bet vēl kavējas aizkulisēs.
—
Un jā - ja kāds man tagad jautātu, cik ilgs man ir bijis ilgākais attiecību periods dzīvē? Es atbildētu: “12 gadi ar savu terapeitu. Viskonsekventākā saikne, kāda man jebkad ir bijusi.”
...
Terapeite šodien tikai paskatījās uz mani un neko neteica. Tas ir tas viņas klusums, kurā es jūtos kā par maz apģērbta savām atmiņām.

“Vai Tu viņas vēl mīli?” viņa beidzot jautāja.

Un es atbildēju- klusējot. Kā mīl cilvēkus, kuri mācīja Tev dzīvot, bet pašas aizgāja, pirms iemācīja, kā elpot bez viņām?

Поместил(а): dexa
Опубликовано: 30.05.2025. - 01:05:21
Прочитано (раз): 126
Комментарии: 1

0 пользователям нравится этот блог

Комментарии (1)

cilveks2 | 21.06.2025. - 16:50:34
<... 12 gadi ar savu terapeitu..> tas skan gandrīz kā 12 gadi verdzības vai 12 gadi gultā ar ienaidnieku!!! :))))) VISS ir mūsu pašu rokās!!!!

Мы использоваем cookies. Продолжая просматривать сайт, вы даете согласие на использование cookies.

Логин
Пароль