maqnolija | 18.04.2015. - 02:20:26
Forši) Pagājušvasar ar gadījies iejaukties kaķu un bišu/lapseņu/kameņu komunikācijā, pie tam grūti teikt, vai tās bij vairāk par kaķenēm vai kukaiņiem satraucoties) Naktstaureņi gan ir viņu mīļākais kārums, tur es centos turēties pa gabalu un ļaut dabas likumiem ņemt virsroku) Par šodienas kukaiņiem domājot, šķiet tie man ir bijuši kas īpašs, kamene, pilnīgā spēku izsīkumā, bet mēģina aizrāpot no pavisam tuvu šalcošas jūras un taurenis, kas sākumā šķita jau aizlidojis viņsaulē, bet izrādījās, ka vnk nespējīgs vairs pakustēties, jo spārni ne tikai saplaisājuši, bet vēl ar ierakušies slapjajās smiltīs. Gribēju izrakt tik tamdēļ, lai kāds nejauši neuzkāpj virsū, pat ja beigts, tad labāk lai guļ kaut kur nostāk. Bet šis pavisam negaidīti sakustējās) Kāpēc īpaši? Tik tagad sapratu, ka laikam jau es biju viņos ieraudzījusi sevi)

effrontery | 18.04.2015. - 01:27:35
Pie rīta cigaretes novēroju kaķi, kas mēğināja kameni mušīt. Sabrēcu, un, cigaretei beidzoties, kamene tupēja kaķim uz muguras, un šams izlikās galīgi neieinteresēts un ļāva tai tur būt. Re, esmu ne tikai jēgpilni dzīvojusi, bet arī dažu labu pievērsusi pareizajam ceļam (vismaz kamēr blakus stāv), laikam. Haha.