Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta šodien paziņoja spriedumu lietā E.B. pret Franciju, nosakot, ka cilvēka atraidīšana no iespējas pieteikties uz bērna adopciju tikai uz seksuālās orientācijas pamata ir diskriminācija, kura pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumus. E.B. jaunkundze ir audzinātāja bērnudārzā, jau kopš 1990. gada viņa dzīvojusi kopā ar citu sievieti. 1998. gada februārī viņa vēlējās iesniegt dokumentus kā potenciāla adoptētāja, taču tie tika noraidīti būtībā viņas seksuālās orientācijas dēļ. 2002. gada jūnijā Francijas Augstākā administratīvā tiesa noraidījumu apstiprināja. 2002. gadā ļoti līdzīgā jautājumā – šoreiz lieta saucās Fretté pret Franciju – Eiropas Cilvēktiesību tiesa ar četrām balsīm par un trim pret nolēma, ka geja vīrieša izslēgšana no adoptēšanas procesa saistībā ar viņa seksuālo orientāciju nebija uzskatāma par Konvencijas pārkāpumu, bet jāatzīst, ka tikai viens no tiesnešiem izslēgšanu kā tādu uzskatīja par pamatotu, pārējie trīs tiesneši prasību noraidīja tehnisku iemeslu dēļ. Līdz pat šai dienai Francija administratīvām amatpersonām ļāva atklāti noraidīt lesbiešu, geju un biseksuāļu vēlmi adoptēt bērnus. Nu Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pateikusi, ka tā ir diskriminācija, kura pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumus. Nevienam nav automātisku tiesību adoptēt bērnus. Toties šodien tiesa skaidri pateica, ka Eiropas valstis vairs nedrīkst pamatot lesbiešu, geju un biseksuāļu izslēgšanu no procesa kā tāda. Tiesa apstiprinājusi principu, kuru LGBT organizācijas atbalstījušas jau sen, proti – attiecības ar katru cilvēku veidojamas atsevišķi un atbilstoši viņa vai viņas individuālajām īpašībām, ja runa ir par iespējamo bērna adopciju. Tam nav nekāda sakara ar cilvēka seksuālo orientāciju, kuru nu vairs nedrīkst izmantot kā iemeslu, lai personu no iespējas adoptēt izslēgtu pavisam. LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” valdes priekšsēdētaja Kristīne Garina ECT spriedumu komentē šādi: "Beidzot arī cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju tiks dota iespēja pretendēt uz adoptētāja statusu pēc tiem pašiem kritērijiem kā jebkuram heteroseksuālam cilvēkam. Tas nozīmē, ka arī Latvijas iestādēm nāksies pēc būtības izvērtēt katra indivīda piemērotību audzināt bērnu, nevis automātiski pieņemt, ka viena sabiedrības daļa šādam uzdevumam nav piemērota. Šāds tiesas spriedums bez šaubām tikai nāks par labu tiem bērniem, kas alkst pēc ģimenes un vecāku gādības." LPP/LC savā paziņojumā „Iecere homoseksuāliem pāriem ļaut adoptēt bērnus ir pretrunā ar Satversmi” jauc jēdzienus, atklāj savu zināšanu trūkumu un aplami izprot Satversmē noteiktās pamattiesības Satversmes 89. pants noteic, ka Latvija atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Latvijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (Konvencija), ratificēta 1997. gadā. Gan pati Konvencija, gan Saeimas pieņemtais likums, ar kuru šī Konvencija ir ratificēta, skaidri nosaka, ka valsts atzīst Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesības interpretēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Līdz ar to jebkurš ECT spriedums kā Konvencijas interpretācija ir saistošs visām valstīm, kas ir ratificējušas Konvenciju. Tas nozīmē, ka Satversmē noteiktās pamattiesības ir interpretējamas atbilstoši Konvencijai un ECT spriedumos noteiktajai Konvencijas normu interpretācijai. Arguments, ka ECT spriedums ir pretrunā ar Satversmi, ir ne tikai aplams, bet pēc savas būtības neiespējams. ECT 22. janvārī publicētajā spriedumā E.B. pret Franciju ir atzinusi, ka seksuālā orientācija nevar būt par pamatu, lai personai liegtu adoptēt bērnu, jo tas ir uzskatāms par diskrimināciju. Šajā lietā kāda Francijas pilsone vērsās ECT pret Franciju, jo uzskatīja, ka viņai tika liegtas tiesības adoptēt bērnu tikai tāpēc, ka viņa ir lesbiete. Līdz ar to runa nav par homoseksuāla pāra tiesībām adoptēt bērnu, bet gan par viena indivīda tiesībām adoptēt bērnu, neskatoties uz šī indivīda seksuālo orientāciju. Jāpiebilst, ka Latvijas normatīvie akti ļauj adoptēt bērnu ne tikai laulātajiem, bet arī atsevišķiem indivīdiem. Līdz ar to Latvijas tiesiskais regulējums adopcijas jomā nav pretrunā ar ECT lietā E.B. pret Franciju sniegto Konvencijas interpretāciju, un arī Latvijā gan heteroseksuāli, gan homoseksuāli indivīdi ir tiesīgi adoptēt bērnu, ja viņi iztur bāriņtiesas veikto izpēti. LPP/LC savā paziņojumā norāda, ka ECT spriedums lietā E.B. pret Franciju esot pretrunā ar Satversmes 110. pantu, jo tas nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp sievieti un vīrieti un ģimeni. Savā paziņojumā LPP/LC konstanti jauc divus atšķirīgus jēdzienus – laulību un ģimeni. Ja laulības jēdziena definēšana ir katras valsts ziņā un parasti tas apzīmē juridiski noformētas attiecības starp diviem indivīdiem, tad ģimenes jēdziens ir daudz plašāks, jo aptver ne tikai laulāto attiecības. Skatoties uz Latvijas iedzīvotāju sastāvu, nākas secināt, ka ļoti liels īpatsvars ir tādu ģimeņu, kurās vecāks viens audzina bērnus vai kurās bērnus audzina nelaulāti vecāki. Saskaņā ar statistiku aptuveni 1/3 daļa Latvijas bērnu aug viena vecāka ģimenēs, bet 44% jaundzimušo dzimst nelaulātiem vecākiem. Ja LPP/LC liek vienādības zīmi starp laulību un ģimeni, tad iznāk, ka Satversme ir paredzēta tikai tādu ģimeņu aizsardzībai, kurā ir laulātie – vīrs un sieva (bērni). Šāda Satversmes interpretācija nonāk pretrunā gan ar Konvenciju, gan ar Satversmes tiesas sniegto Satversmes interpretāciju. Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 110. pantā noteiktās tiesības (lieta Nr.2004-02-0106), ir īpaši atsaukusies uz ECT spriedumiem attiecībā uz ģimenes jēdzienu. Tā ECT lietā Keegan pret Īriju ir norādījusi, ka jēdziens „ģimene” nav saistāms vienīgi ar attiecībām, kas balstītas uz laulību, tas var ietvert arī citas de facto „ģimenes” saites, piemēram, gadījumos, kad puses dzīvo kopā ārpus laulības. Bet lietā Kroon un citi pret Nīderlandi ECT ir norādījusi, ka, interpretējot jēdzienu „ģimenes dzīve” bioloģiskā un sociālā realitāte ir prioritāra salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu. LPP/LC ar savu paziņojumu piešķir Satversmē ietvertajām normām nepatiesu saturu, pierāda, ka nepārzina normatīvos aktus, kas Latvijā regulē adopcijas jautājumus, un sniedz paziņojumus par ECT spriedumu, ar kuru nav iepazinušies.

Publicēts 23.01.2008. - 12:29:41
Šis raksts lasīts 2681 reizes
Komentāru skaits: 28

Publicēt rakstu